satīties
satīties -tinos, -tinies, -tinas, pag. -tinos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → satīt1. Tikt satītam.
PiemēriVijas un ritinās cilvēka dienu un gadu pavediens, līdz satinas kamolā; dažam dienu dzīpars.. apraujas, citam kamols iznāk apaļš un liels.
2.Refl. → satīt2.
PiemēriSatinos ciešāk segā - man mazliet salst.
2.1.pārn. Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
PiemēriPelēcīgā zeme un pelēcīgās debesis satinās miglainā dūmakā, kurā koku, māju, cilvēku un zirgu apveidi izplūda neskaidrā ēnojumā.
3.Sapīties, arī savīties.
PiemēriKamēr Prātnieks raisīja zirgu vaļā, kurš bij satinies, tikām jau Švauksts piebrauca savu ar visiem zvārguļiem un važām pie durvīm..
4.parasti 3. pers. Refl. → satīt3; tikt satītam.
PiemēriDzijas ražošana... Simt divdesmit tūkstoš vārpstiņu, uz kurām satinas savērptā dzija.
Avoti: 7-1. sējums