Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satrāpīt
satrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
Sastapt, satikt (parasti nejauši).
PiemēriSandra (Ildzei, paslepus un palīdzīgi): Es biju arī uz ielas - Maiguru nekur vēl nemana... Satrāpīju vienīgi šo. (Pamāj uz Edgaru.)
Avoti: 7-1. sējums