Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
satraps
satraps -a, v.; vēst.
Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
PiemēriViņa cildināja dažādu satrāpu, gladiatoru, vikingu, kondotjeru vīrišķīgo izskatu, redzēdama viņu attēlus vēstures grāmatās.
  • Viņa cildināja dažādu satrāpu, gladiatoru, vikingu, kondotjeru vīrišķīgo izskatu, redzēdama viņu attēlus vēstures grāmatās.
  • pārn. Par spīti cara satrāpu un baronu divkāršajam jūgam, latviešu tauta spēja aizstāvēt savu eksistenci, valodu un kultūru, konsolidēties par nāciju..
Avoti: 7-1. sējums