satraucēt
satraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Iztraucēt. Arī sabaidīt, satraukt.
Piemēri«Labdien, Jāni!» piepeši atskan pazīstama balss. Satraucēts Jānis paceļ galvu.
- «Labdien, Jāni!» piepeši atskan pazīstama balss. Satraucēts Jānis paceļ galvu.
- ..viņa, it kā no miega satraucēta, dusmīgi uzsauca, lai jel liekot tai [meitenei] mieru..
- Ko viņas abas te.. klaigāja kā tādas satraucētas cāļu mātes!
Avoti: 7-1. sējums