satraukts
satraukts -ais; s. -a, -ā
satraukti apst.
1.Divd. → satraukt.
2.Tāds, kam ir izraisījies satraukums.
PiemēriVīksne.. bija tā satraukts, ka tikko uz vietas varēja nosēdēt.
- Vīksne.. bija tā satraukts, ka tikko uz vietas varēja nosēdēt.
- Ļaudis kaut kur skrēja. Ielu krustojumā drūzmējās satraukts pūlis.
- Sīmanis: Patlaban mēs viņu redzam sarunā ar jubilāru - satrauktu, dabiski, jo abiem pievērsti visu skati un kinokameras objektīvs...
- Pfeifers sagaidīja Maiju priecīgi satraukts. Viņš nevarēja ne mirkli nosēdēt uz vietas.
2.1.Tāds, kurā izpaužas satraukums.
PiemēriSatraukts skatiens.
- Satraukts skatiens.
- Satrauktas balsis.
- Satraukti čukstēt.
- Mums, mazajiem, karš savā laikā atspoguļojās galvenokārt vecāku satrauktajās sejās, klusajās, steidzīgajās un bieži vien slepenajās runās.
- ..viņa apstājās un skatījās apkārt lielām, satrauktām, acīm.
- Viņas smaids spēji apdzisa, acis raudzījās ar satrauktām gaidām.
- Zirgi, galvas sacēluši, smailēja ausis un reizēm satraukti iesprauslājās.
Stabili vārdu savienojumiSatraukta sirds.
- Satraukta sirds idioma — Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
Avoti: 7-1. sējums