satraukt
satraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
PiemēriLiljenai nenāca miegs. Māsas atbraukšana bija viņu satraukuši..
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
PiemēriKatram mums ir savs liktenis.., un tikai neapturamā gadu skrēja satrauc prātu reizēm tā, ka gribas raudāt, kliegt...
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
PiemēriVilciens. Nemitīgais skrējējs un tālumu alcējs brāzās cauri Viršu silam... Nepieguris viņš tagad ielauzās meža dziļajā klusumā, satraucot to ar savu skaļo nemieru.
Avoti: 7-1. sējums