satraukt
satraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
PiemēriLiljenai nenāca miegs. Māsas atbraukšana bija viņu satraukuši..
- Liljenai nenāca miegs. Māsas atbraukšana bija viņu satraukuši..
- Ozolu šī vēsts [par neražu] satrauca. Viņš pat saguma kā triecienu dabūjis. Ar mokām parunāja vēl dažus vārdus ar pārzini, tad iesēdās ratos un brauca tālāk.
- Tad, kad attiecīgā problēma režisoru satrauc dziļi personiski, tad iestudējums gūst sabiedrisku nozīmi.
- Vecgada vakars satrauca un skumdināja.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
PiemēriKatram mums ir savs liktenis.., un tikai neapturamā gadu skrēja satrauc prātu reizēm tā, ka gribas raudāt, kliegt...
- Katram mums ir savs liktenis.., un tikai neapturamā gadu skrēja satrauc prātu reizēm tā, ka gribas raudāt, kliegt...
- ..bet kādēļ.. satraukt [slimajai] jau tā uzbudinātos nervus?
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
PiemēriVilciens. Nemitīgais skrējējs un tālumu alcējs brāzās cauri Viršu silam... Nepieguris viņš tagad ielauzās meža dziļajā klusumā, satraucot to ar savu skaļo nemieru.
- Vilciens. Nemitīgais skrējējs un tālumu alcējs brāzās cauri Viršu silam... Nepieguris viņš tagad ielauzās meža dziļajā klusumā, satraucot to ar savu skaļo nemieru.
- Mirklī pār ezeru pārskrēja vējš, Mierīgos ūdeņus satrauca spējš.
Avoti: 7-1. sējums