satraukties
satraukties -traucos, -traucies, -traucas, pag. -traucos; refl.
Kļūt, parasti ļoti, satrauktam.
PiemēriSatraukties līdz asarām.
- Satraukties līdz asarām.
- Svešais sēdēja uz biliotēkas lieveņa un smēķēja. Monika briesmīgi satraucās, sirds viņai sāka pukstēt kaut kur kaklā..
- ..Sproģis satraucās tiktāl, ka zaudēja ēstgribu..
- Kā lai piedzīvojusī aita nepacietībā nesatraucas, ja nes garām koci ar sārtām un dzeltenām bietēm.. Purns raucas krokās no gaidām.
Avoti: 7-1. sējums