satraukums
satraukums -a, v.
Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
PiemēriPārvarēt satraukumu.
- Pārvarēt satraukumu.
- Aigaru pārņem tāds satraukums un nemiers, ka viņš nespēj ne uz vietas palikt, ne tālāk iet.
- Roberts iedrāzās nevaļīgs, ceļa satraukuma pārņemts. Viņš pirmo reizi brauc uz ārzemēm.
- [Emīls] Dārziņš ar satraukumu ierauga, ka Rīgas reakcionārā pilsonība ir pamazām samaitājusi un nodevusi viņa tautas labākās jaunradošās spējas..
- ..satraukums un nemiers šorīt valdīja.. Upeslīčos.
Avoti: 7-1. sējums