izteikties
izteikties -teicos, -teicies, -teicas (tagadnes formas parasti nelieto), pag. -teicos; refl.
1.Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
PiemēriIzteikties par izlasīto grāmatu.
- Izteikties par izlasīto grāmatu.
- Izteikties atzinīgi par referātu.
- Es gan vēl nekad neesmu dzirdējis, ka kapteinis Klāvs par kādu no savas komandas ļaudīm būtu izteicies nievājoši.
- Viņš, kā pats mēdz izteikties, nav tādas vien vētriņas piedzīvojis savās «vecā jūrnieka» gaitās divdesmit trīs gadu vecumā.
- Šodien, kad mākslas kritikai pievērsta tik liela uzmanība, arī man, šīs armijas ilggadējam ierindniekam, rodas vēlēšanās izteikties.
2.parasti 3. pers. Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam. Izsacīties (2).
Piemēri«Tu» izteicās it kā pats no sevis, bez liekas prātošanas, jo viņš iedomājās, ka kopīgi izdzertais konjaks devis šim vārdam tiesības arī viņu attiecībās.
- «Tu» izteicās it kā pats no sevis, bez liekas prātošanas, jo viņš iedomājās, ka kopīgi izdzertais konjaks devis šim vārdam tiesības arī viņu attiecībās.
Avoti: 3. sējums