izteiciens
izteiciens -a, v.
1.Stabils, raksturīgs vārdu savienojums. Vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
PiemēriGleznains izteiciens.
Stabili vārdu savienojumiSpārnots izteiciens (arī teiciens).
2.parasti dsk. Tas, ko kāds ir teicis. Teiktais.
PiemēriNo dažiem padzirdētiem piesardzīgiem izteicieniem Leinasars nojauta, ka ir vēl arī cita Rīga, kuru viņš nepazina..
Avoti: 3. sējums