Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noskūties
noskūties -skujos, -skujies, -skujas, pag. -skuvos; refl.
Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku).
PiemēriNoskūties no rīta.
  • Noskūties no rīta.
  • Noskūties pie friziera.
  • Šodien [Ansonu Mārtiņš] bij noskuvies sevišķi rūpīgi..
  • ..es nomazgājos, noskuvos un steidzos lejā uz restorānu..
  • Parasti viņš staigā eļļainā virsvalkā un apaudzis ar bārdu. Bet tagad gludi noskuvies, mugurā jauns uzvalks..
Avoti: 5. sējums