palaimēties
palaimēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
PiemēriPēc nesekmīgiem klaiņojumiem Leinasaram palaimējās. Viņu pieņēma darbā kādā elektromehāniskā darbnīcā..
1.1.Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
Piemēri..neviena nav, viņam palaimējies izkļūt no mājinieku redzesloka, un viņš pateicīgs laimīgam gadījumam tādēļ, ka šobrīd ir viens vējos un tumsā..
Avoti: 6-1. sējums