sprūst
sprūst sprostu, sprosti, sprūst, pag. sprūdu; intrans.
1.Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
PiemēriJa zāģis sprūst, tad [zāģa] ceļš ir pārāk šaurs..
- Ja zāģis sprūst, tad [zāģa] ceļš ir pārāk šaurs..
- Graudi vēl pamīksti, tie sprūst un blīvējas [kombaina] bunkura apakšā.
- Viņi ēda klusēdami. Armands nezināja, kā iesākt. Kumoss sprūda kaklā. Saruna solījās būt nepatīkama.
Stabili vārdu savienojumi
- Kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) — Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
2.parasti 3. pers. Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu). Kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
Piemēri..jauneklim aiz saviļņojuma un lepnuma elpa sprūst kaklā.
- ..jauneklim aiz saviļņojuma un lepnuma elpa sprūst kaklā.
- Alda nebija pieradusi melot un izlikties, tāpēc arī šoreiz vārdi viņai sprūda mutē un vaigi dega kā ugunīs..
Avoti: 7-2. sējums