Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skart
skart skaru, skar, skar, pag. skāru; trans.
1.Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu.
PiemēriSkart ar roku drauga plecu.
  • Skart ar roku drauga plecu.
  • Skart ar pirkstiem stīgas.
  • Skart ar zīmuli papīru.
  • «Vai tad tu, Juri, ar mani nesasveicināsies?» teic viņa un sniedz roku. Skaru šo roku, kā baidīdamies apdedzināties.
  • Un tad klāt viņš Timmu māju vārtiem, Kurus nebija tik sen tas skāris..
  • pārn. Cauri kupenām pie loga atbrien ziemas saules stars, vēsiem pirkstiem acis skar, atbrīvo no noguruma sloga.
1.1.Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
PiemēriPirksti skar vaigu.
  • Pirksti skar vaigu.
  • Kājas skar grīdu.
  • Zars vējā skar logu.
  • Automobiļa riteņi skar asfaltu.
  • Vilnītis aiz vilnīša skāra krastu, lai atkal plūstu atpakaļ..
1.2.pārn. Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) – piemēram, par skaņām, smaržām.
Piemēri..Liesmot sāk debess, un ieroču šķinda Pēkšņi caur nakti un vēju skar dzirdi.
  • ..Liesmot sāk debess, un ieroču šķinda Pēkšņi caur nakti un vēju skar dzirdi.
  • Kurš gan tālāk steigtu, Stiprās smaržas skarts, Vecie lāči teiktu: «Mēli norīt var!»
  • Tu zināji dziesmai tos vienīgos vārdus, kas mani caur deviņiem mūriem skar..
2.Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija. Kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
PiemēriAutomobilis skāris tilta margas.
  • Automobilis skāris tilta margas.
  • Koks skar motociklu.
2.1.Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
PiemēriZobens skar plecu.
  • Zobens skar plecu.
  • Tramvajs skāris gājēju.
  • Vitālija ievainojums nebija smags - ienaidnieka lode bija skārusi kājas muskuli..
  • ..ievainojums bija diezgan nopietns, lode bija skārusi ikru..
  • Lode skar apses pelēko stumbru un nošķeļ gabalu mizas.
2.2.Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
PiemēriTuberkulozes skartas plaušas.
  • Tuberkulozes skartas plaušas.
  • Puvums skāris ābolu.
  • Salnas skartas lapas.
  • Rūsa skārusi metālu.
  • Sirmums skāris matus.
  • Poliomielīta slimniekam muskuļu izdilums visbiežāk izvietojas kājās, turklāt abas kājas neskarot vienādi.
  • Divdesmit gadu laikā trupe tikai nedaudz bija sākusi skart [ozolu] ārējās gadskārtas.
  • Rudens bija skāris laukus. Mežu ieloku robotās augšās, kas vēl pirms nedēļas zaļoja, atmirdzēja jau iedzelteni plankumi..
  • ..ūdens jau vakar bija trūcis kopīgajā kanālā, tātad nobrukums jau noticis vakar. Un ne visai tālu no aula, jo skarts arī kopīgais kanāls.
  • pārn. Nav visā [akmens] lauztuvē tik laimīga neviena Kā sarmas skartais vīrs ar stingro stāju.
2.3.Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
PiemēriMaize nav skarta.
  • Maize nav skarta.
  • Vakariņas nebija skartas.
  • Aiz pēdējā skapja Uldis uzgāja vīna balonu. Cik varēja spriest, balons nebija skarts.
2.4.pārn. Ietekmēt (kādu) – piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
PiemēriVisvairāk viņu [aktrisi] skar, ja tā varētu teikt, necilās atzinības. Aktrise ir visai vienaldzīga pret slavinājumiem recenzijās..
  • Visvairāk viņu [aktrisi] skar, ja tā varētu teikt, necilās atzinības. Aktrise ir visai vienaldzīga pret slavinājumiem recenzijās..
  • Pārdevējas.. apveltīja mūs ar īgniem skatieniem, taču Maiju tas neskāra. Viņa visu apskatīja, izcilāja, izgrozīja, izmēģināja un nolika atpakaļ.
2.5.pārn. Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriViņš pavērās Kovaļčuka dzidrajās, skumju skartajās acīs..
  • Viņš pavērās Kovaļčuka dzidrajās, skumju skartajās acīs..
  • Tā sirds, ko sāpes skāra, - Tā mēmi viena lūst.
3.Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
PiemēriVairākos stāstos, kur notēlotas latviešu zemnieku attieksmes pret muižu, Birznieks-Upītis skar attieksmes pret mācītājiem..
  • Vairākos stāstos, kur notēlotas latviešu zemnieku attieksmes pret muižu, Birznieks-Upītis skar attieksmes pret mācītājiem..
  • ..radušies daudzi nozīmīgi raksti par dzeju, kuros vairāk vai mazāk skartas arī stila problēmas.
  • Ja svešiem cilvēkiem laimējas sarunā skart abiem tuvu jautājumu, tad pirmais mulsums un piesardzība drūp ātri. Ar abiem puišiem bija tāpat.
3.1.Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) – piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
Piemēri«.. jautājums steidzams.» - «Vai drīkstu zināt?» - «Jā, skar jūsu brigādi. Partijas organizācijas sekretārs grib apspriesties par Zarecki un Gurjevu.»
  • «.. jautājums steidzams.» - «Vai drīkstu zināt?» - «Jā, skar jūsu brigādi. Partijas organizācijas sekretārs grib apspriesties par Zarecki un Gurjevu.»
  • Direktors aizrādīja, ka pirmā ceturkšņa viela būs jāiedzen, un Zigis atkal teica: «Mhm.» Nākamais jautājums skāra strādāšanas un mācību apvienošanu..
  • Likumsakarīgi, ka lielās, principiālās pārmaiņas, kas skāra visas sabiedriskās dzīves puses,.. prasīja atbilstošu juridisku noformējumu.
Avoti: 7-1. sējums