Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skarties
skarties skaros, skaries, skaras, pag. skaros; refl.
Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko). Kļūt tādam, kas ko skar (1).
PiemēriSkarties pie drauga pleca.
Avoti: 7-1. sējums