skarties
skarties skaros, skaries, skaras, pag. skaros; refl.
Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko). Kļūt tādam, kas ko skar (1).
PiemēriSkarties pie drauga pleca.
- Skarties pie drauga pleca.
- Pirksti skaras pie stīgām.
- Procedūras laikā nedrīkst skarties pie vada, kas savieno.. aparātu un elektrodu.
- ..Pie zaļām skujām viegli viegli skaros, Lai roka skaistumu un trauslo prieku saudzē.
- Katra lieta, kurai klāt viņš skaras, Viņam atsmaida kā dārgam viesim.
- Kā vieglas pūkas skārās drebošās auzu skaras Donatam pie vaigiem.
- pārn. Kūp no aizām balta migla, Mākoņi pie pleciem skaras, Kaut kur dziļi, dziļi lejā Kalnu strauts ar klintīm baras.
Avoti: 7-1. sējums