skart
skart skaru, skar, skar, pag. skāru; trans.
1.Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu.
PiemēriSkart ar roku drauga plecu.
1.1.Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
PiemēriPirksti skar vaigu.
1.2.pārn. Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) — piemēram, par skaņām, smaržām.
Piemēri..Liesmot sāk debess, un ieroču šķinda Pēkšņi caur nakti un vēju skar dzirdi.
2.Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija. Kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
PiemēriAutomobilis skāris tilta margas.
2.1.Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
PiemēriZobens skar plecu.
2.2.Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
PiemēriTuberkulozes skartas plaušas.
2.3.Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
PiemēriMaize nav skarta.
2.4.pārn. Ietekmēt (kādu) — piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
PiemēriVisvairāk viņu [aktrisi] skar, ja tā varētu teikt, necilās atzinības. Aktrise ir visai vienaldzīga pret slavinājumiem recenzijās..
2.5.pārn. Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriViņš pavērās Kovaļčuka dzidrajās, skumju skartajās acīs..
3.Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
PiemēriVairākos stāstos, kur notēlotas latviešu zemnieku attieksmes pret muižu, Birznieks-Upītis skar attieksmes pret mācītājiem..
3.1.Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) — piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
Piemēri«.. jautājums steidzams.» - «Vai drīkstu zināt?» - «Jā, skar jūsu brigādi. Partijas organizācijas sekretārs grib apspriesties par Zarecki un Gurjevu.»
Avoti: 7-1. sējums