nepieciešamība
nepieciešamība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepieciešams2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
PiemēriObjektīva nepieciešamība.
Stabili vārdu savienojumiNepieciešamības stāvoklis.
2.filoz. Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
Avoti: 5. sējums