nepatikšanas
nepatikšanas -u, s.; tikai dsk.
1.Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
PiemēriNepatikšanas sākās jau Kolkas tuvumā. Kuģi cits pēc cita iestrēga, ledus gabali kāpa uz klāja...
- Nepatikšanas sākās jau Kolkas tuvumā. Kuģi cits pēc cita iestrēga, ledus gabali kāpa uz klāja...
- Gandrīz ik mēnesi viņam gadījās nepatikšanas. Te algas izmaksā apšmaukuši, te kāds draugs piekrāpis, te ķīmiskajā tīrītavā noblēdījuši silto vilnas kamzoli...
- Tāda ir cilvēka daba; viņš prot visai ātri aizmirst nepatikšanas, kādas tam uzbrukušas..
1.1.Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša.
PiemēriViņš zadzis krējumu! Nu tik būs nepatikšanas! Tā arī ir. Milicis ved Čāpstinu uz [veikala] izeju, divi liecinieki seko.
- Viņš zadzis krējumu! Nu tik būs nepatikšanas! Tā arī ir. Milicis ved Čāpstinu uz [veikala] izeju, divi liecinieki seko.
- Puisis piedzīvojis nepatikšanas, viņš nesen norāts komjauniešu sapulcē..
Avoti: 5. sējums