Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepatiess
nepatiess -ais; s. -a, -ā
nepatiesi apst.
1.Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību. Tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību. Melīgs.
PiemēriNepatiess stāstījums.
1.1.Tāds, kas neievēro patiesību, tāds, kas ar nolūku sagroza patiesību.
PiemēriNepatiess cilvēks.
Avoti: 5. sējums