nepatiesība
nepatiesība -as, s.; parasti vsk.
1.Tas, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību.
PiemēriSejas [gleznā] pašas par sevi izskatījās diezgan loģiskas. Nepatiesība slēpās daudz dziļāk.
1.1.Ar nolūku sagrozīta patiesība. Meli.
PiemēriVai ar to būtu pasacīts, ka pēdējos gados nav radušies labi uzvedumi? Tā būtu nepatiesība.
Stabili vārdu savienojumiRunāt (arī teikt) nepatiesību.
Avoti: 5. sējums