Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepastāvība
nepastāvība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepastāvīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRakstura nepastāvība.
2.Vispārināta īpašība → nepastāvīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriModes nepastāvība.
3.Vispārināta īpašība → nepastāvīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLaimes nepastāvība.
Avoti: 5. sējums