nepārsūdzams
nepārsūdzams -ais; s. -a, -ā
nepārsūdzami apst.
1.Nol. divd. → pārsūdzēt.
2.jur. Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
PiemēriNepārsūdzams spriedums.
2.1.pārn. Tāds, kas nav grozāms, izmaināms.
Piemēri«Tev nevajag Martu vairs redzēt,» nepārsūdzama lēmuma balsī pabeidza Pīlāgs..
Avoti: 5. sējums