nepārtrauktība
nepārtrauktība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepārtraukts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAttīstības nepārtrauktība.
2.Vispārināta īpašība → nepārtraukts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMēs teātra mākslā dzīvojam paaudžu nepārtrauktībā. Katra nākamā audze teātrī dzīvo no iepriekšējās meistaru maiņas darba rezultātiem.
Avoti: 5. sējums