nepārspēts
nepārspēts -ais; s. -a, -ā
nepārspēti apst.
1.Nol. divd. → pārspēt.
2.Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt. Tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
PiemēriNepārspēts skaistums.
- Nepārspēts skaistums.
- Nepārspēti sasniegumi sportā.
- ..līdz šim nepārspēts darbs ir [rakstnieces] autobiogrāfiskais atmiņu romāns..
Avoti: 5. sējums