Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepārtraukts
nepārtraukts -ais; s. -a, -ā
nepārtraukti apst.
1.Nol. divd. → pārtraukt.
2.Tāds, kas noris bez apstājas, bez pārtraukuma, visu laiku.
PiemēriNepārtraukta kustība.
3.Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā nav pārtraukumu, atstarpju.
PiemēriNepārtraukta sistēma.
Stabili vārdu savienojumiNepārtraukta funkcija.
Avoti: 5. sējums