nepieciešamība
nepieciešamība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepieciešams2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
PiemēriObjektīva nepieciešamība.
- Objektīva nepieciešamība.
- Galēja nepieciešamība.
- Naudas pulkstenim nekad neatlika... māte viņu mierināja, «varbūt no nākamās algas varēsim atlicināt.» Bet līdz nākamai algai atkal radās jauna, svarīgāka nepieciešamība.
- Nepieciešamības gadījumā tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tai pašā vai nākošajā sēdē..
- ..[Portugālē] saglabājies bezdarbs, aug cenas, aizvien asāk izjūtama pirmās nepieciešamības preču nepietiekamība.
- Dzērvene nav pirmās nepieciešamības uztura līdzeklis, kaut neviens nenoniecina tās vērtību.
Stabili vārdu savienojumiNepieciešamības stāvoklis.
- Nepieciešamības stāvoklis jur. — Stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
- Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) — Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt.
2.filoz. Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
Avoti: 5. sējums