pierimt
pierimt -rimstu, -rimsti, -rimst, pag. -rimu; intrans.
1.Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriViss, ar ko cilvēks nelaimīgs un laimīgs, Jau slēpjas bērna meklējošā skatā, Kad viņš.. Uz kādu brīdi rotaļāties pierimst..
1.1.Par ierīcēm, mašīnām u. tml.
Piemēri..ne brītiņu šujmašīnas nepierima tarkšķēt un neapstāja zibēt piegriezējas lielās šķēres.
1.2.Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
PiemēriStrīdi pierimst.
1.3.Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā). Kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
PiemēriNegaiss pierimst.
1.4.Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
PiemēriBija krietni vēla nakts stunda, kad uz ielas visi trokšņi pierimusi..
1.5.Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriPamazām uztraukums pierima, elpa izlīdzinājās..
2.Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
PiemēriValērijs nespēja pierimt, viņa nemiers auga ar katru brīdi; beidzot viņš uzrāva mēteli un devās laukā.
Avoti: 6-2. sējums