pierietēt
pierietēt parasti 3. pers., -riet, pag. -rietēja; intrans.
1.Piepildīties ar pienu (parasti par tesmeni). Piepildīt tesmeni (par pienu).
PiemēriPiens labi pieriet.
1.1.Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
PiemēriPa reizei jau aizstaigājot [uz fermu] un dažu dienu arī nostrādājot.., jo lieku cilvēku nav kur ķert un govis nav kam slaukt, taču lopiņš pierietējis nevarot stāvēt.
2.Ieplūst (acīs) — par asarām.
PiemēriMaija tur klēpī savu jēriņu. Šad un tad viņa to noglauda, un acīs tai pieriet asaras.
2.1.Piepildīties, pārklāties (ar asarām) — par acīm.
Piemēri..vecāmāte ar abām rokām saņēma viņa spēcīgo saulē nodegušo roku, ilgi glāstīja to un asaru pierietējušām acīm raudzījās mazdēlā..
3.Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā. Piepildīties (ar šķidrumu).
Piemēri..liesās savvaļas upenes pieriet saldām sulām.
Avoti: 6-2. sējums