pieriet
pieriet parasti 3. pers., -rej, pag. -rēja; trans.
Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriNeizskatās, ka pagalmu sargātu suns teļa lieluma, gatavs pieriet vai visu kvartālu, ja kāds mēģinās pieskarties dārza vārtiņiem.
Avoti: 6-2. sējums