gļēvulis
gļēvulis -ļa, v.
gļēvule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
PiemēriŠajā brīdī viņa juta, cik ļoti ienīst Arturu, nicināšanas vien bija par maz. Gļēvulis un lupata, - un tādam viņa bija varējusi veltīt savas labākās jūtas, pirmo mīlestību!
- Šajā brīdī viņa juta, cik ļoti ienīst Arturu, nicināšanas vien bija par maz. Gļēvulis un lupata, - un tādam viņa bija varējusi veltīt savas labākās jūtas, pirmo mīlestību!
- Bridi klusējis, viņš turpināja: «Kad kuģis mierīgi peld jūrā, tu nepasacīsi, kurš pasažieris ir gļēvulis un kurš varonis. Kuģim jāgrimst, un - katra raksturs parādās atkailināts.»
- Neviens līdz šim Kasparu par gļēvuli nav nosaucis, nav nosaucis tādēļ, ka Kaspars tāds nekad nav bijis.
Avoti: 3. sējums