iedvesmot
iedvesmot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
PiemēriIedvesmot jauniešus darbam.
- Iedvesmot jauniešus darbam.
- Iedvesmot proletariātu cīņai.
- Komandiera varonība iedvesmo cīnītājus.
- Vispirms [māksliniekam] jāredz viss jaunais, pozitīvais mūsu dzīvē, lai aizrautu cilvēkus, iedvesmotu viņus.
- Ar savu partejisko degsmi, nepieredzēto drosmi un varonību viņš [Budjonnijs] prata iedvesmot kareivjus un komandierus uz varoņdarbiem.
- Jātiek pāri [pārplūdušai upei], jātiek, jātiek - tā es tagad mēģināju sevi iedvesmot.
- Tiklab cīnītājiem frontē, kā darbaļaudīm aizmugurē bija vajadzīgi spārnoti, iedvesmojoši vārdi, un šādi vārdi, šādi darbi, kas deva spēku un stiprināja ticību uzvarai, radās.
1.1.Izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam).
PiemēriStrēlnieku varoņu gaitas vēl ilgi iedvesmos rakstniekus un māksliniekus..
- Strēlnieku varoņu gaitas vēl ilgi iedvesmos rakstniekus un māksliniekus..
- Tautas varonīgās cīņas cildenā tēma iedvesmojusi un iedvesmo daudzus mūsu māksliniekus, komponistus un rakstniekus.
2.Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām. Suģestēt.
PiemēriĀrsts iedvesmo slimnieku.
- Ārsts iedvesmo slimnieku.
Avoti: 3. sējums