dūša
dūša -as, s.; parasti vsk.; sar.
1.Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
PiemēriDroša dūša.
- Droša dūša.
- Drosmīgo vīru starpā redzam arī īkšķīti jeb Sprīdīti. Augumā viņš gan nav liels, tomēr dūša tam bija kā milzim.
- «Tāpēc es jums [ārsts slimniekam] saku, ka jūs dzīvosiet! Var būt, ka gadās vēl aizlidot uz Mēnesi un apskatīties, kāda izskatās Argale no augšas.» Vecais priecīgi paraustīja bārdu. «Dūša jau man ir.»
- Dzintars: Nu, kā es lai viņam to pasaku? - Kaija: Ja tev nav dūšas, es varu pati. Man nav bail no viņa. Man nē!
- Vai, jaunekli, spēks tev un dūša būs Aizsniegt zinības kalna augstumus, Kur galva reibst, kur ausīs žvinkst, Kur prāti apmulst, gars ledū stingst?
- «Jums nav iemesla nolaist dūšu.»
- Šī prasme grūtos brīžos nezaudēt dūšu, saglabāt aukstasinību.. [kosmonautam] lieti noderēja viņa turpmākajā dzīvē, ne vienreiz vien palīdzēja ar godu izkļūt no stāvokļa, no kura, likās, nebija nekādas izejas.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu.
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu — (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- Dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) idioma — Saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- Dūša (ir, saskrien, sašļūk) papēžos idioma — Zūd drosme, pašpaļāvība.
- Dūša sašļūk (arī saplok, retāk noplok) idioma — Mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- Ņemt drošu dūšu (biežāk prātu) idioma — Rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.
- Pakulu (arī jēra) dūša idioma — pareti Gļēvums, neuzņēmība.
- Saņemt dūšu idioma — Rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu. Iedrošināties.
- Turēt dūšu idioma — pareti Būt drošam, pašpaļāvīgam.
- Viņam ir liela dūša idioma — pareti Saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku.
1.1.pareti Izturība, vīrišķība.
PiemēriMan bija [operācijas laikā] jāizcieš briesmīgas mokas. Ķēros ar zobiem un nagiem palagā, bet neizdevu nevienas skaņas. Pat Vilcējs brīnījās par manu dūšu.
- Man bija [operācijas laikā] jāizcieš briesmīgas mokas. Ķēros ar zobiem un nagiem palagā, bet neizdevu nevienas skaņas. Pat Vilcējs brīnījās par manu dūšu.
2.Garastāvoklis.
PiemēriBēdīga dūša.
- Bēdīga dūša.
- ..Gusts jautāja, cik vien iespējams, mierīgi, lai gan viņam bija tāda dūša, ka būtu bez garām runām zvēlis šim tēviņam..
- Tas Mārtiņš ir joku puisis: vienumēr [vienmēr] viņš priecīgs un pie labas dūšas.
- Māte.. mirkli noraugās mana darbā un jautā: «Vai nav savādi ap dūšu pēdējā dienā? Ir taču žēl skolas?»
- Jancim tika gluži ērmoti ap dūšu un uznāca tādas kā bailes pakustēties, lai neizjauktu dziļo mieru.
Stabili vārdu savienojumi
- Būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā idioma — Būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- Būt jautrā dūšā (arī prātā) idioma — Būt iereibušam.
- Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu idioma — Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- Ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu — Ir (rodas) noteikts garastāvoklis.
- Kunga (retāk vīra) dūšā (arī prātā.) idioma — Saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- Viņam (ir) pilna dūša idioma — Saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
2.1.reti Raksturs.
Piemēri..Jūlai tāda dūša, ka ne ar vienu cilvēku nevarēja satikt.
- ..Jūlai tāda dūša, ka ne ar vienu cilvēku nevarēja satikt.
3.Fiziskā pašsajūta.
PiemēriLaba dūša.
- Laba dūša.
- «Nāc, iedzer kafiju,» tēvs aicina.., «..citronu tu vari ieēst, paliks svaigāka dūša.»
- Pauls: Viņš piekusis. Nu dzer.. Redzēsi, tūliņ radīsies citāda dūša.
- «Kāda tev šorīt dūša? Galva nesāp?»
- Reizē ar vitamīnu trūkumu parādās dažādi funkcionāli kuņģa un zarnu trakta traucējumi, kā slikta dūša, vemšana, caureja.
- «..tu nāc uz kuģa līks kā lūks un tik kaujies ar nelabu dūšu, un lai darbu. tavā vietā aiz žēlastības dara citi?»
- ..abi [zēni] nostājās viens otram pretim un kāri laizīja saldo, ledaino, aromātišķo masu [saldējumu]. Noēda otru, trešo, ceturto... Bet tad jau arī sāka mesties tāda kā pliekana dūša.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds).
- (Ap)šķebinās dūša (retāk sirds) idioma — Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
- (Ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi) idioma — Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- (Ne)iet pie dūšas idioma — (Ne)garšot.
- Dūša netur idioma — Kļūst nelabi, rodas vemšanas sajūta (no kā).
- Ir (arī kļūst, metas) ap dūšu — Ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
- Ir plāna dūša — Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
- Piesiet dūšu idioma — Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- Pliekana (arī šķebīga) dūša — Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- Slikta (arī nelaba) dūša — Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
4.Fiziskais spēks. Darba spars.
PiemēriViņa [saimniece] nogriež apaļu maizes riecienu un apsmērē [apziež] to ar medu.. «Iekod nu, ciema meita, būs stiprāka dūša uz mājām aiztecēt.»
- Viņa [saimniece] nogriež apaļu maizes riecienu un apsmērē [apziež] to ar medu.. «Iekod nu, ciema meita, būs stiprāka dūša uz mājām aiztecēt.»
- Āzis reiz aizgājis Pie upes dzert, - Padzēris, tādu dūšu sajutis, Ka vai zemes gaisā spert!
- «..tētis aizņēmās miltu maisiņu no Lielmežiem. Negribēja, bet es viņam teicu: skolnieciņiem jāuztur stipra dūša. Gan es vasarā atstrādāšu.» [Saka māte.]
Stabili vārdu savienojumiDūša kā miets. Tukšā dūšā.
- Dūša kā miets — Saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku. Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
- Tukšā dūšā — 1. Neēdis.2.pareti Neiereibis, skaidrā prātā.
Avoti: 2. sējums