Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dūša
dūša -as, s.; parasti vsk.; sar.
1.Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
PiemēriDroša dūša.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu.
1.1.pareti Izturība, vīrišķība.
PiemēriMan bija [operācijas laikā] jāizcieš briesmīgas mokas. Ķēros ar zobiem un nagiem palagā, bet neizdevu nevienas skaņas. Pat Vilcējs brīnījās par manu dūšu.
2.Garastāvoklis.
PiemēriBēdīga dūša.
Stabili vārdu savienojumi
2.1.reti Raksturs.
Piemēri..Jūlai tāda dūša, ka ne ar vienu cilvēku nevarēja satikt.
3.Fiziskā pašsajūta.
PiemēriLaba dūša.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds).
4.Fiziskais spēks. Darba spars.
PiemēriViņa [saimniece] nogriež apaļu maizes riecienu un apsmērē [apziež] to ar medu.. «Iekod nu, ciema meita, būs stiprāka dūša uz mājām aiztecēt.»
Stabili vārdu savienojumiDūša kā miets. Tukšā dūšā.
Avoti: 2. sējums