Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dvašojums
dvašojums -a, v.; parasti vsk.; reti
1.Paveikta darbība, rezultāts → dvašot1.
PiemēriKļūst gaita lēna, jūtu - manu seju Skar zemes, sniega vēsais dvašojums.
2.Paveikta darbība, rezultāts → dvašot2.
Avoti: 2. sējums