dvēsele
dvēsele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.parasti vsk. Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
PiemēriBagāta dvēsele.
Stabili vārdu savienojumiAr miesu un dvēseli. Ar sirdi un dvēseli.
1.1.Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
PiemēriKatrai tautai, katrai valodai ir sava vēsture, sava dvēsele, savas iespējas; nopietns dzejnieks vienmēr centīsies izteikt pašu būtiskāko, spēcīgāko, kas ir viņa apkārtnē un viņā pašā.
1.2.arī dsk.; savienojumā ar apzīmētāju; sar. Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
Piemēri«Viņš ir lāga dvēsele,» Ēvalds nodomāja.
Stabili vārdu savienojumiKapeikas dvēsele. Krogus (arī kroga) dvēsele.
2.parasti vsk. Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
PiemēriTēvs: Zeme paliek zeme.. Bet tas māla paugurs tur noras malā, tā upīte pirts gravā, tas sērmūkslītis te ceļmalā, tie pieder tikai Indrāniem. Noroc to pauguru, aizlaid to upīti citur, nocērt to kociņu, un tu būsi sapostījis šīs mājas dvēseli.
3.Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
PiemēriViņš [Ļeņins] ir kļuvis par revolūcijas dvēseli, viņš iedvesmo, viņš aicina, viņa vadībai pakļaujas visi.
Stabili vārdu savienojumiMājas dvēsele.
4.novec. Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
Piemēri..[grāfam] piederēja Smiltenes un Siguldas muižas ar 2318 dvēselēm.
Stabili vārdu savienojumiDvēseļu revīzija.
5.rel. Tas, kas (cilvēkā) ir nemirstīgs un var viņpasaulē eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no ķermeņa.
PiemēriRodoties pirmajiem reliģiskajiem priekšstatiem, veidojās arī uzskats, ka katrā cilvēkā atrodas otrs «es» - neredzams, noslēpumains dubultnieks, dvēsele, kas spēj atdalīties no cilvēka un dzīvot atsevišķi.
Stabili vārdu savienojumiAtdot dievam dvēseli. Dvēseļu gans.
5.1.Cilvēks.
Piemēri..mācītājs drāzās meklēt [skolas] pārzini. Vilku bedrē te viņu bija ielaiduši, starp tādām dvēselēm, kam jau no bērna kājas uz pierēm rakstīta pazudināšana un pekles ugunis.
6.filoz. Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā — kāds no apziņas elementiem.
7.parasti vsk. vokatīvā: dvēsele; savienojumā ar apzīmētāju; novec. Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu.
PiemēriLaima: Saki, ka tu mani mīli, tad viss ir pagājis un es neesmu cietusi. Strautiņš: Es tevi mīlu, mana dvēsele.
Stabili vārdu savienojumi(Ir) kapeika pie dvēseles.
Avoti: 2. sējums