dūšība
dūšība -as, s.; parasti vsk.; novec.
Dūša1.
PiemēriAtstājis tas lepno dzīvi, Pili, mantu, greznumu, Tikai palaidās uz šķēpu Un uz savu dūšību.
- Atstājis tas lepno dzīvi, Pili, mantu, greznumu, Tikai palaidās uz šķēpu Un uz savu dūšību.
- Briesmu lietas pēterburdzieši runāja par III nodaļu... neraugot uz visu pašiedvesto dūšību, tiem [latviešiem] katrubrīd, kad nāca šīs iestādes tuvumā, sirds sāka savādi pukstēt.
Avoti: 2. sējums