dvaša
dvaša -as, s.
1.parasti vsk. Elpa1.
PiemēriKarsta dvaša.
Stabili vārdu savienojumiAtvilkt dvašu. Atvilkt dvašu (biežāk elpu).
1.1.pārn. Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
Piemēri..gaiss bija tik rāms, ka nemaz nevarēja atskārst, no kuras puses ziemelis pūš tik saltu dvašu.
1.2.pārn. Smarža. Dvesma (2).
Piemēri..vējš joņoja.. vītušu zāļu dvašas pārpilns..
1.3.pārn. Karstums, svelme (no uguns).
Piemēri..Vārījās versme, karstums kaisa, Visapkārt gāja uguns dvaša..
1.4.pārn. Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama. Dvesma (3).
PiemēriVisgarām lielceļam vēl bija jūtama kara skarbā dvaša.
2.Elpa2.
PiemēriMierīga dvaša.
Stabili vārdu savienojumiDvaša (biežāk elpa) aizraujas (retāk aizsitas).
3.poēt.; reti Savienojumā ar «dzīva»: dzīva būtne.
PiemēriGadu simteņus te smiltis gājušas Ar ikvienu dzīvu dvašu karā.
Avoti: 2. sējums