elpa
elpa -as, s.; parasti vsk.
1.Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss.
PiemēriElpas trūkums.
Stabili vārdu savienojumiAtvilkt elpu (retāk dvašu). Elpas vilciens.
1.1.pārn. Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
PiemēriGaisā virmoja priežu sveķu smarža un tuvās jūras elpa ar vieglu darvas piemaisījumu.
1.2.pārn. Smarža. Dvesma (2).
Piemēri..visa iela pārplūst ar svaigo, jauko jasmīnu elpu.
1.3.pārn. Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
Piemēri..rakstnieki, bez šaubām, atainos savu grāmatu lappusēs emocionāli spilgtus padomju cilvēkus, kuru.. biogrāfijās būs iedzīvināta laikmeta elpa..
2.Ieelpa vai izelpa.
PiemēriElpa aizraujas.
Stabili vārdu savienojumiAizturēt elpu. Atgūt elpu.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) aizturētu elpu. Aizturēt elpu. Atņemt elpu. Atvilkt elpu. Bez elpas (retāk dvašas).
Avoti: 2. sējums