elpot
elpot -oju, -o, -o, pag. -oju.
1.intrans. Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriSākt elpot.
Stabili vārdu savienojumiNedrīkstēt ne elpot.
1.1.Par augiem.
PiemēriElpot ar lapām.
1.2.pārn. Garot (parasti par zemi, tīrumu).
PiemēriZeme elpoja viegli un mierīgi, paceļot augšup ziedu smaržu un vieglu piena baltu miglu, kas aizķērās dārzos, ķiršu kokos un ziedošajos ceriņos.
1.3.pārn. Viļņot, šalkt, arī garot (par jūru, ezeru, upi).
PiemēriJūra elpoja kā dziļā miegā..
1.4.pārn. Pūst (par vēju).
Piemēri..koku zaros tikko dzirdami elpo vējš.
2.trans. Ieelpot vai izelpot (gaisu).
PiemēriĢirts elpoja svaigo nakts gaisu ar pilnu krūti..
2.1.pārn. Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu).
PiemēriPusdienas tveicē rūgtu sveķu smaržu elpo priežu jaunaudzes..
Avoti: 2. sējums