smaržot
smaržot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
PiemēriDārzā smaržo rozes.
1.1.trans.
Piemēri..priede sāka smaržot brīnišķīgu sveķu smaržu..
1.2.Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
PiemēriPirts smaržo pēc dūmiem.
1.3.Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
PiemēriKā toreiz saule spīdēja! Kā smaržoja vasaras!
Avoti: 7-2. sējums