smaržīgs
smaržīgs -ais; s. -a, -ā
smaržīgi apst.
1.Tāds, kas rada smaržu, no kā izplatās smarža.
PiemēriSmaržīgs zieds.
- Smaržīgs zieds.
- Smaržīgs medus.
- Smaržīgi āboli.
- Smaržīga kafija.
- Smaržīga maize.
- Smaržīgi sveķi.
- Cik tālu vien bērnībā sniedz mana atmiņa, tik atceros galdā smaržīgu liepziedu tēju.
- Mazā laukumiņa vidū jau sprakstēja ugunskurs, un debesīs kāpa smaržīgi dūmi.
- Tēja tasē kūpēja smaržīgi un karsti, pamazām dzisdama.
- pārn. No zaļajiem zariem pil smaržīga tumsa - smaga un bieza kā balzams.
1.1.ar not. galotni. Tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem).
PiemēriSmaržīgā malva.
- Smaržīgā malva.
- Smaržīgā naktsvijole.
- Smaržīgais sausserdis.
- Smaržīgās vijolītes.. ir 10-12 cm augstas, zied agri pavasarī.
- Smaržīgās kumelītes ir viengadīgi, stipri zaroti, līdz 45 cm augsti lakstaugi.
1.2.Tāds, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vielu, vidi).
PiemēriSmaržīgs siena šķūnis.
- Smaržīgs siena šķūnis.
- Smaržīga klēts.
- Smaržīgs mežs.
- Labības un zālāju lauki, kas izplešas saules pusē lielceļam, ir gaiši un smaržīgi.
1.3.Tāds, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
PiemēriNakts bija silta, smaržīga..
- Nakts bija silta, smaržīga..
- Pagāja smaržīgais siena laiks.
- Ar zibens slotu naktī zeme un debess peras, lai pasaulei dotu baltu, smaržīgu dienu.
Avoti: 7-2. sējums