smaržot
smaržot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
PiemēriDārzā smaržo rozes.
- Dārzā smaržo rozes.
- Saldi smaržo jasmīni.
- Drēbes smaržo pēc siena.
- ..uz maza galdiņa kūpēja glāzēs ielieta tēja un smaržoja rauši.
- Smaržoja miklās bērzu lapas, smaržoja kalmes, piparmētras un rasas pilnā zāle.
- Nu, zivju smaku vēl varēja paciest, jo zivis bija garšīgas. Bet ja paša tēvs ož kā bute? Smaržo vai smird? Kur te robeža. Kā atdalīt patīkamo no paciešamā?
- pārn. ..Bet domas smaržos pēc naktsvijolēm Un vīstošiem bērzu zariem...
1.1.trans.
Piemēri..priede sāka smaržot brīnišķīgu sveķu smaržu..
- ..priede sāka smaržot brīnišķīgu sveķu smaržu..
1.2.Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
PiemēriPirts smaržo pēc dūmiem.
- Pirts smaržo pēc dūmiem.
- Gaiss smaržo pēc siena.
- ..ieraugu rozes. ..Burvīgā saullēkta krāsa - pumpuri jau krietni pavērusies. Visa istaba saldi smaržo.
- Viņi tūliņ iegāja istabā, kas smaržoja pēc ķimenēm un vīstošām kumelītēm, pēc saulē sasilušas sveķotas priedes, pelašķiem.
- Visapkārt ziedēja koki, bulvāris smaržoja, un smaržoja visa pilsēta.
1.3.Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
PiemēriKā toreiz saule spīdēja! Kā smaržoja vasaras!
- Kā toreiz saule spīdēja! Kā smaržoja vasaras!
Avoti: 7-2. sējums