Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dvašot
dvašot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Elpot.
PiemēriViņš [ievainotais] dvašoja īsiem, viegliem elsieniem, katrs elpas vilciens skaudrām sāpēm atbalsoja krūtīs un vēderā..
  • Viņš [ievainotais] dvašoja īsiem, viegliem elsieniem, katrs elpas vilciens skaudrām sāpēm atbalsoja krūtīs un vēderā..
  • «Vai tad viņi [bērni] uz silu aizgāja?» Andriksons iesaucās, un viņam tā bij, it kā viņš vairs nevarētu dvašot.
1.1.Pūst, izelpot dvašu.
PiemēriMelnā māte uzpūš viņam [tēvam] dvašu. Tēvs: Kas man vaigā vēsi dvašo?
  • Melnā māte uzpūš viņam [tēvam] dvašu. Tēvs: Kas man vaigā vēsi dvašo?
  • Svārkus galvai pārvilcis, [Perjē] dvašoja tajos, lai dabūtu kaut cik siltuma.
1.2.pārn. Garot parasti par zemi, tīrumu).
PiemēriPriekšā dvašoja melns, uzrakts lauks..
  • Priekšā dvašoja melns, uzrakts lauks..
  • ..vēlos just, kā uzarts tīrums dvašo..
1.3.pārn. Pūst (par vēju). Dvest (2).
PiemēriVēsi dvašo rīta vēji..
  • Vēsi dvašo rīta vēji..
  • ..Virs zemes ziedoņa vēsma dvašo..
  • Jūras šalkas Viktoram.. atgādina dzimtās puses.. plašo mežu balsi, kad.., smagi dvašodams, kādreiz joņoja vējš.
1.4.pārn. Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu). Dvest (3), dvesmot1.
Piemēri..pār viņiem [kliņģeriem] vēl dvašoja krāsns tveice.
  • ..pār viņiem [kliņģeriem] vēl dvašoja krāsns tveice.
  • ..zvejnieki salīda motortelpā, kur.. tīkams siltums dvašoja no sakarsušā motora.
  • Pāri stepei.. dvašoja neskaitāmas pavasarīgas smaržas.
1.5.pārn. Smaržot. Dvest (4), dvesmot2.
PiemēriŠinī vietā [pie jaunceltnes] pat gaiss dvašo pēc steigas un sviedru sūrmes.
  • Šinī vietā [pie jaunceltnes] pat gaiss dvašo pēc steigas un sviedru sūrmes.
1.6.pārn. Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
PiemēriPa laukiem jau ziedonis dvašo..
  • Pa laukiem jau ziedonis dvašo..
  • Visapkārt man izplaucis pavasars [pavasaris] dvašo.
2.trans. Pūst, izelpot (dvašu, elpu).
PiemēriDvašot sejā karstu elpu.
  • Dvašot sejā karstu elpu.
  • pārn. .. savu uguns elpu dvašo milzīgā fronte..
2.1.pārn. Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Dvest (8).
PiemēriViņu apņēma mājīgs siltums. Tanī jauta tūkstoš smaržu, kuras dvašoja siens.
  • Viņu apņēma mājīgs siltums. Tanī jauta tūkstoš smaržu, kuras dvašoja siens.
  • Augusta saule karsē nežēlīgi. Aerodroma betona klājums dvašo svelmi.
  • Ceļmalas zāle dvašoja rasas veldzi, no pļavām vēsma dvesa zāles un ziedu smaržas.
Avoti: 2. sējums