elpot
elpot -oju, -o, -o, pag. -oju.
1.intrans. Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriSākt elpot.
- Sākt elpot.
- Gari elpot.
- Dziļi elpot.
- Kāri elpot.
- Elpot caur ādu.
- Miķelītis bija bez samaņas, bet elpoja, apdedzis viņš nebija, tikai pierijies dūmu.
- Blakus istabā aiz pusaizvērtām durvīm miegā mierīgi elpoja bērni.
- ..jo augstāk kāpu, jo grūtāk bija elpot.
- pārn. Stepe elpo sausi un karsti..
- pārn. Sastāva priekšā strauji elpo varena lokomotīve..
- pārn. Viņš [milzis] atcerējās dziļo zemes tumsu, dzirdēja, kā caur šo tumsu skan rūķu laktas un ēzes elpo..
Stabili vārdu savienojumiNedrīkstēt ne elpot.
- Nedrīkstēt ne elpot idioma — Baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
1.1.Par augiem.
PiemēriElpot ar lapām.
- Elpot ar lapām.
- Augsnes temperatūrai zem ūdens kaut nedaudz ceļoties virs nulles, augu šūniņas sāk elpot..
- Nopļautā zāle, kamēr tā vēl zaļa, kādu laiku turpina elpot..
1.2.pārn. Garot (parasti par zemi, tīrumu).
PiemēriZeme elpoja viegli un mierīgi, paceļot augšup ziedu smaržu un vieglu piena baltu miglu, kas aizķērās dārzos, ķiršu kokos un ziedošajos ceriņos.
- Zeme elpoja viegli un mierīgi, paceļot augšup ziedu smaržu un vieglu piena baltu miglu, kas aizķērās dārzos, ķiršu kokos un ziedošajos ceriņos.
- Velēnas elpos, un strazds staigās vāļās..
1.3.pārn. Viļņot, šalkt, arī garot (par jūru, ezeru, upi).
PiemēriJūra elpoja kā dziļā miegā..
- Jūra elpoja kā dziļā miegā..
- Lejā mierīgi elpo ezers ar garām niedru pussalām.
1.4.pārn. Pūst (par vēju).
Piemēri..koku zaros tikko dzirdami elpo vējš.
- ..koku zaros tikko dzirdami elpo vējš.
2.trans. Ieelpot vai izelpot (gaisu).
PiemēriĢirts elpoja svaigo nakts gaisu ar pilnu krūti..
- Ģirts elpoja svaigo nakts gaisu ar pilnu krūti..
2.1.pārn. Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu).
PiemēriPusdienas tveicē rūgtu sveķu smaržu elpo priežu jaunaudzes..
- Pusdienas tveicē rūgtu sveķu smaržu elpo priežu jaunaudzes..
- ..saule elpoja no debess karstu svelmi..
Avoti: 2. sējums