kaprīzs
kaprīzs -ais; s. -a, -ā
kaprīzi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Untumains.
PiemēriKaprīzs bērns.
- Kaprīzs bērns.
- Viņš bija kaprīzs. Viņa gribasspēks niecīgs, un visnotaļ viņš likās nenoteikts cilvēks.
- Es esmu nervozs, es esmu kašķīgs, Es esmu, teiksim, pat kaprīzs.
- pārn. Es skaitīju sekundes, minūtes.. un priecājos, ka šoreiz mans kaprīzais laikrādis tikai divreiz apstājās.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMāksliniece.. atklāj Salomes kaprīzo, kaislīgo un nežēlīgo raksturu..
- Māksliniece.. atklāj Salomes kaprīzo, kaislīgo un nežēlīgo raksturu..
- Šo balto krāsu es dabūju No putnu piena, Ar kuru baroju Kaprīzās iegribas.
1.2.pārn. Pēkšņi mainīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
PiemēriKaprīzā ziema, īpaši stiprie vēji un sniegputenis februārī, nopietni sarežģīja kuģošanu un traucēja ostas strādnieku darbu.
- Kaprīzā ziema, īpaši stiprie vēji un sniegputenis februārī, nopietni sarežģīja kuģošanu un traucēja ostas strādnieku darbu.
- Mānīgs, kaprīzs, viltīgs - ..ikviens zemkopis, minot šī pavasara sliktās īpašības, ar nosodījuma vārdiem neskopojas.
- Ražena, bet karsta un kaprīza vasara no katra lauku jaunieša prasīja lielu darba atdevi.
Avoti: 4. sējums