iegriba
iegriba -as, s.
Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
PiemēriIzlutināta bērna iegribas.
- Izlutināta bērna iegribas.
- Izdabāt dēla iegribai.
- Sabiedrības šūniņā - ģimenē Andris ir mācījies izprast katra sabiedrības locekļa pienākumu izpildes nozīmi, ir mācījies pakļaut savas acumirklīgās iegribas ģimenes interesēm..
- Ar savu mainīgo un nenosvērto, svaidīgo raksturu, pēkšņām iegribām, izlikdamās te vēsa un atturīga, te atkal siltu jūtu pilna, viņa nevis to [Garkalnu] sev tuvināja, bet attālināja.
- Viņš [rakstnieks] dažkārt.. liek viņiem [saviem varoņiem] rīkoties pēc autora iegribas.
Avoti: 3. sējums