iegravēt
iegravēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
PiemēriKarotes ar kātos iegravētu monogrammu.
- Karotes ar kātos iegravētu monogrammu.
- Pulkstenim piestiprinātajā sudraba plāksnītē varēja izlasīt iegravētus vārdus: «Mūsu dārgajam biedram Mārcim Segliņam.»
- Dažas [stikla] vāzes turpretim veidotas pavisam citā apdares tehnikā - ar iegravētām zīmējuma līnijām..
- ..[indiāņi] uz akmens velvēm samērā mīkstajā iezī ar primitīviem kaltiem iegravējuši izteiksmīgus zīmējumus - piktogrammas.
- pārn. Sejas, sejas: ar dzīves iegravētu skarbumu, ar cilvēka alkām pēc daiļā, labā, cēlā..
1.1.pārn. Panākt, ka labi saglabājas (atmiņā).
PiemēriŠo dzejoli Robis atkārtoja trīs reizes... Nu tas bija iegravēts atmiņā uz mūžu.
- Šo dzejoli Robis atkārtoja trīs reizes... Nu tas bija iegravēts atmiņā uz mūžu.
- ..simtiem reižu staigātais un nekad neapnikušais ceļš kā allaž mainīga un tomēr tā pati glezna laikam uz mūžu iegravēts atmiņā: vajag tikai pievērt acis, un tās redz kā īstenībā ainu pēc ainas..
Avoti: 3. sējums