iegrauzt
iegrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu; trans.
1.Graužot iebojāt.
PiemēriPele iegrauzusi kartupeli.
- Pele iegrauzusi kartupeli.
- Katru ābolu viņa apgrozīja un apskatīja, vai to nav iegrauzis tārps, aizurbusi lapsene..
1.1.Graužot radīt (kur robu, caurumu).
PiemēriPele iegrauzusi maizes kukulī robu.
- Pele iegrauzusi maizes kukulī robu.
2.sar. Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
PiemēriIegrauzt burkānu pirms pusdienām.
- Iegrauzt burkānu pirms pusdienām.
- Kāda garoza ir, tādu iegrauž.
- Lai tie (zirgi) jel vecās kūlas iegrauztu.
3.parasti 3. pers. Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) – piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
Piemēri..sāpes jutu kā no dziļas vāts, Ko rokā iegrauzusi dzelžu sprādze.
- ..sāpes jutu kā no dziļas vāts, Ko rokā iegrauzusi dzelžu sprādze.
- Cieši apsieta saite iegrauž miesā vīli.
3.1.pārn. Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) – par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
PiemēriCiešanas bija iegrauzušas viņa pierē rievas..
- Ciešanas bija iegrauzušas viņa pierē rievas..
- Sāpes iegrauza rievas Lagzdu māmuļas sejā..
- Zemā būdiņā esmu es uzaudzis, Mātes asaras sūrās skaitījis, Un raudzījies esmu, kā vaigā tai Rūpes iegrauza grumbu pa grumbiņai.
4.parasti 3. pers. Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) – par ūdeņiem.
PiemēriUpes straume met lielus līkumus gan uz vienu, gan otru senlejas sānu, iegrauzdama krastos dziļus robus.
- Upes straume met lielus līkumus gan uz vienu, gan otru senlejas sānu, iegrauzdama krastos dziļus robus.
- Garajā aiza, ko kalnos iegrauzusi straujā Kabulas upe, nogranda apdullinošs sprādziens.
- ..mierīga un liela tecēja upe.. Tā cēli.. satikās ar krācēm, sakuļās putās, sagriezās vērpetē un šalkdama.. aizviļņoja tālāk pa gadu simtos cietajā klintī iegrauzto ceļu.
Avoti: 3. sējums