iegrauzties
iegrauzties parasti 3. pers., -graužas, pag. -grauzās; refl.
1.Graužot (ko), ievirzīties (tajā) — parasti par kāpuriem.
PiemēriApmēram 2 nedēļās no [ēku ķirmja] oliņas attīstās kāpurs, kas iegraužas koksnē, izveidojot tajā 2,5-3 mm diametra kanāliņus.
2.Iespiesties (kur iekšā) — piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
PiemēriStieple iegrauzusies koka mizā.
2.1.pārn. Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) — par ko nevēlamu, nepatīkamu.
PiemēriAgnesei likās, ka šādi [tenku] raksti ne tikai saēd savu upuru nervus, bet kā rūsa iegraužas lasītāju psihē un sagandē to uz ilgiem gadiem.
3.Plūstot iespiesties (iežos) — par ūdeņiem.
Piemēri..Daugavas krastos daudz avotu un strautu, kuri, iegraužoties dolomīta slāņos, izveidojuši dziļas un krāšņas gravas.
3.1.Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
PiemēriĪpatnējas ir īsās, bet stāvām sienām un nelieliem ūdens kritumiem bagātās gravas, kas iegrauzušās dolomītos..
3.2.Tikt izveidotam (kalnos, klintīs) — par ceļu, taku.
PiemēriPirmā klinšu pārkare pāri upei - boms. Tā Altajā sauc ceļu, kas, iegrauzies krasta klintī, vijas pa šauru terasīti galvu reibinošā augstumā virs upes.
Avoti: 3. sējums