izsaukums
izsaukums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → izsaukt1. Aicinājums.
PiemēriIzsaukums uz eksāmenu sesiju.
- Izsaukums uz eksāmenu sesiju.
- Tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā, ja viņš sakarā ar slimību, vecumu, invaliditāti vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties pēc tiesas izsaukuma.
- Viņš ir elektriķis, un izsaukumu netrūkst.
2.Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsauciens.
Piemēri..emocionalitāte ir izsaukuma teikuma galvenā iezīme, un to rakstos blakus kontekstam un leksiskajiem un gramatiskajiem līdzekļiem galvenokārt parāda pieturzīme izsaukuma teikuma beigās - izsaukuma zīme vai arī izsaukuma zīme kopā ar daudzpunkti.
- ..emocionalitāte ir izsaukuma teikuma galvenā iezīme, un to rakstos blakus kontekstam un leksiskajiem un gramatiskajiem līdzekļiem galvenokārt parāda pieturzīme izsaukuma teikuma beigās - izsaukuma zīme vai arī izsaukuma zīme kopā ar daudzpunkti.
- ..intonatīvās un leksiski gramatiskās uzbūves īpatnības.. padara izsaukuma teikumus par īpašu sintaktiski modālo teikumu tipu atšķirībā no stāstījuma, jautājuma, pamudinājuma un vēlējuma teikumiem.
Stabili vārdu savienojumiIzsaukuma teikums. Izsaukuma zīme.
- Izsaukuma teikums — val. Teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- Izsaukuma zīme — val. Atdalītājpieturzīme (!).
Avoti: 3. sējums