spīts
spīts -a, v.
spīts spīts, dsk. ģen. spīšu, s.
1.Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
PiemēriSpīts, jā, spītīgs viņš ir, bet - spīts jau ir tikai sekas. Kur cēlonis?
- Spīts, jā, spītīgs viņš ir, bet - spīts jau ir tikai sekas. Kur cēlonis?
- Kā mēs varam palikt un izdzīvot pasaulē, kur meli ģērbjas taisnības drēbēs, kur palīgs ir tikai paša spīts!
- pārn. ..Sapņi nespēj man laisties, Toties tiem akmens spīts.
2.Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
PiemēriMāte saslējusies spītā. Madis labi zina šo viņas sasliešanos. Tādos brīžos viņa izskatās reizē pēc raganas, karalienes un taisnības pravietes.
- Māte saslējusies spītā. Madis labi zina šo viņas sasliešanos. Tādos brīžos viņa izskatās reizē pēc raganas, karalienes un taisnības pravietes.
- Meitenes sejā kvēlo tāds izaicinājums un spīts, ar kādu tikai sieviete aicināta aizstāvēt un attaisnot savu sūtību zemes virsū.
- Ainis izberzēja acis, bet spīta asaras krājās plakstos un tecēja pār vaigiem..
- ..manī bija pamodusies tāda kā spīts..
2.1.Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
Piemēri..zirgs, stallī nostāvējies ābolainis [ābolains zirgs], satrūkās, sacirtās spītā un aizlēkšoja no kalna, kamanas mētādams..
- ..zirgs, stallī nostāvējies ābolainis [ābolains zirgs], satrūkās, sacirtās spītā un aizlēkšoja no kalna, kamanas mētādams..
2.2.pārn. Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
PiemēriKam, irbeņoga apledotā, tev šāda lepna, barga spīts?
- Kam, irbeņoga apledotā, tev šāda lepna, barga spīts?
- Vai no viņējā kalna Nāca nesauktā salna Spītu liesmainu pazarēs liet?
Stabili vārdu savienojumiKā par spīti. Par spīti.
- Kā par spīti — Saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
- Par spīti — 1. Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.2. Neraugoties uz (ko).
Avoti: 7-2. sējums